Piedzīvojumu terapija var palīdzēt arī izprast pāru attiecības

Kā labāk dzīvot

Ko nozīmē mesties piedzīvojumos? Mēs katrs šos vārdus uztveram atšķirīgi. Vienam tas ir muzeja apmeklējums, otram - lēciens ar izpletni. Bet kas ir piedzīvojumu terapija, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par piedzīvojumu terapiju stāsta viena no piedzīvojumu terapijas kustības dibinātājām Latvijā Līna Leitāne, tūrisma uzņēmuma "Lūzumpunkts" gidi Māris Lazdiņš un Māris Resnis un "Adventure Therapy Latvia" līdzdibinātāja, Latvijas Ergoterapeitu asociācijas viceprezidente, sociālā darba studente, piedzīvojumu entuziaste Unda Avota. Adrenalīns, aizrautība, baiļu pārvarēšana un azarts, unikālas atmiņas un dzīvesprieks - to visu saistām ar vārdu piedzīvojums. Taču kāre pēc piedzīvojumiem mēdz izsīkt, kad sākam novecot. Vai piedzīvojums var uzlabot mūsu pašsajūtu un ar ko parasts pārgājiens atšķiras no piedzīvojuma ar terapeitisku mērķi? Vai pēc piedzīvojuma jābrauc uz otru pasaules malu? Kam šāda terapija der un kam nē? Un, vai piedzīvojumi der visiem un visos vecumos? "Arī pāriem efektīvi varētu strādāt piedzīvojumu terapija. Divi cilvēki ir atraduši, ka mēs mīlam viens otru, mums ir svarīgi būt kopā, bet nu kašķējamies mēs neprātīgi. Tāpēc, ka konfliktu risināšana ir prasme, un tas nenozīmē to, ka mums ir jūtas, ka mums ir arī tās prasmes kaut kādas. Varbūt mēs neprotam gatavot ēst vai nemākam braukt ar mašīnu, tāpat mēs varam neprast risināt konfliktus vai sarunāties, vai paust savas emocijas.Tad bieži vien tur zūd uzticēšanās vai nav skaidrība, kā ar to tikt galā. Un tad, ja mēs ieliekam šos cilvēkus pilnīgi citā vidē, piemēram, uz klinšu sienas, tur nav variantu, tev ir jāpaļaujas uz to cilvēku, kas tevi tur lejā, un tev ir jāiemācās ar viņu komunicēt," analizē Unda Avota. "Un, ja tev blakus ir speciālists, kas tev palīdzēs un skaidros tajā brīdī, ieteikts varbūt, kādā veidā runāt, kā atrast kaut kādu atslēgas vārdu - turi mani stingrāk, tagad man vajag ļaut lielāku brīvību. Tā viņi atrod veidus, kā komunicēt un kā sajust, cik daudz brīvību otram dod, cik nedod, cik viņu pieturēt. Pēc tam šīs lietas metaforiskā veidolā varam pārrunāt, piemēram, par to, cik daudz tu brīvību dod ikdienā savam partnerim: vai tu viņu turi un neļauj iet uz priekšu, kāpt uz augšu, vai arī tu viņu palaid pilnībā un neturi īstenībā, un aizmirsti par to, ka tev tā virve ir jātur, kamēr viņš ir uz sienas. Šīs lietas var metaforiski pēc tam pārrunāt, kā tas ir attiecināms uz viņu dzīvi un ko no tā, kā viņi ir iemācījušies komunicēt uz tās sienas, kā to var pārnest komunikācijā virtuvē vai guļamistabā, vai jebkur citur. Bieži vien aktivitāte ieb piedzīvojums ir kā metafora, caur kuru mēs pēkšņi ieraugām kaut ko - tā tas notiek, tā tas īstenībā ir arī manā dzīvē un beidzot es saprotu. Tāpēc piedzīvojam terapija, manuprāt, ir tik efektīva, jo ļoti īsā laika periodā spēj piedāvāt spēcīgus "insaitus" (atklāsmes). Un tas iemesls, kāpēc tas nāk ātrāk un spēcīgāk, ir tāpēc, ka viss ķermenis tiek iesaistīts. Un ne tikai ķermenis - mums ir gan ķermenis, gan prāts, gan emocijas, gan arī mūsu garīgā pasaule, gan arī mēs esam kopā ar citiem cilvēkiem. Tur ir visi šie komponenti vienkopus, kas rāda šo ļoti holistisko mācīšanās pieredzi. Un, jo vairāk maņas mums ir iesaistītas, kad mēs kaut ko mācāmies vai darām, jo efektīvāk tā lieta paliek mūsos un mēs gūstam atklāsmes par lietām. Ja esam terapeita kabinetā, mēs dzirdam, mēs redzam to terapeitu, strādājam ar mūsu domām, atmiņām, kaut kādiem nākotnes plāniem, un mēs strādājam ar savām emocijām. Ķermenis nav iesaistīts. Bet ir ļoti daudzas lietas, kur mūsu ķermenim ir jābūt klātesošam, lai izstrādātu dažādas traumatiskas pieredzes, lai pieredzēt dažādas emocijas, lai pa īstam izjustu - tagad es jūtu tās bailes, tagad es nezinu, ko ar viņām darīt. bet es pieredzu, ka man blakus ir cilvēks, kas mani iedrošina uz drosmi, kas palīdz man tikt galā, kas mani atbalsta un es pieredzu to, ka pat tad, kad man ir bail, es spēju iet uz priekšu. Man nav jābēg." Vai arī tas palīdz saprast, ka mums nav jābūt kopā. Līna Leitāne šobrīd vairāk strādā ar senioriem. "Tas, kāds ir terapeitiskais efekts ir no tā, ka, teiksim, 87 gadus vecs cilvēks var izdarīt lietas, kuras viņš viens pats nevarētu izdarīt. Tas, ka viņam ir šis terapeitiskais atbalsts, ka ir kāds, ar ko viņš kopā iet, ka viņš var pastāstīt par to, kā viņš agrāk gājis, tas ir tāds iedrošinājums un tāds spēcinājums viņiem, un dod dzīves kvalitātes uzlabojumu un duku nākošajām divām nedēļām, kuru laikā mēs netiksimies. Esmu ārkārtīgi pārsteigta, cik labi tas strādā senioriem. Agrāk man likās, ka tā ir tāda kā burvju tabletīte tieši jauniešiem, tagad man liekas ļoti liels prieks redzēt, ka tas der senioriem," atklāj Līna Leitāne.